Siltums

by Arturs Skutelis

/
  • Includes high-quality download in MP3, FLAC and more. Paying supporters also get unlimited streaming via the free Bandcamp app.

     name your price

     

1.
03:26
2.
05:24
3.
00:18
4.
5.
02:37
6.
7.
8.
9.
03:36
10.
11.
12.
03:56

about

_____________________________________________

Izdošanas datums: 2013. gada 10. septembris.
Ierakstīts: 2012. X – 2013. IIX Rīgā, PKI studijā.
Izdevējs: Autorizdevums.
Izpildproducents: Arturs Skutelis.
Producenti: Ansis Kolmanis (01 / 06 / 10), Toms "Tablis" Horsts (02 / 04), Uģis "Oriole" Vālodze (11), Kārlis "181h" Kolmanis (08 / 09), Jāzeps Žogla (05), Kristaps "milktune" Strūbergs (12), Ingus "monkeymusician" Lieknins (07).
Viesmākslinieki: Dj Vinvins (06), Matīss Tazāns (01), Lauma Bērza (01), Zane Pērkone (01).
Fotogrāfijas: Tenis Dimants un Aigars Mamis.
Mūzikas apstrāde: Arturs Skutelis studijā PKI.
_____________________________________________

credits

released 10 September 2013

tags

license

all rights reserved

feeds

feeds for this album, this artist
Track Name: Pēdējā
Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Liels stress –
tik daudz cilvēku manī, bet tikai viens Es.
Pēdējo reizi
jautāju jums un klausos, ko Es sev teikšu.
Kāpēc Tu ārdi un plosi
pasauli šo, ja tas nes nāvi un postu?
Cilvēks ar prātu un drosmi
parāda spēku. Dzīvnieks dara pēc noskaņas.
Vai kod, lai kļūtu par blakti?
Sarežģī dzīvi sev, lai būtu, ko rakstīt?
No sevis mūkot pa apli,
paliks vien nožēla un kļūdas uz papīra.
Saki, kam domātas uzslavas,
ja vienmēr kāds zaudē, kad Tu gūsti uzvaras?
Es esmu vienās domās ar klusumu.
Vari meklēt mani rokā kā pulsu.

Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Aizver acis. Vai dzirdi, kā pukst Tava sirds?
Tu klausies un Viņa to dzird.
Dzīve ir mirklis –
tā bija un būs. Domas ir siltas.
Vai Tevi apturēsim mēs,
kad viens kārdinājums būs simts argumentu vērts?
Morāle sekos Tev vienmēr un visur.
Brīvību iežogos piemērs un likums.
Tikums būs vienīgais elements
laimīgai dzīvei. Vai arī labāk ir neredzēt?
Vai labāk klusēt un stenēt,
sakrustot pirkstus, pukstēt un drebēt?
Tu nekad nebūsi prom.
Izbaudi mirkli – Tu esi radījis to.
Var visu dzīvi dzīvot, var visu dzīvi mirt.
Izvēlas apskaidrots prāts un mīloša sirds.
Track Name: Logos
Man ir piecpadsmit gadi,
esmu tramvajā, braucu pie omes un izskatos labi
kā filmās Di Kapri -
o. Ja gribu, tad daru, ko gribu, un man ir
Po. Stulbā pelēkā sabiedrība
mani nesaprot, mums nav nekā radniecīga.
Man nupat iesākās attiecības
ar cigaretēm. Elpa smird kā no labierī -
cības. Krīt lāses
pret tramvaja logu stikliem. Drīz gāzīs.
Pa ceļam nopērku kožļeni.
Cigaretes nesaodīs pat okšķeris.
Neļaušu zināt, ka smēķēju,
jo omei es esmu pēdējais,
kurā viņa vēl vīlusies necik nav.
Es esmu klāt. Viņa smaidu un nezina.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Man ir divdesmit gadi, es izskatos slikti.
Esmu māja ar izsistiem stikliem
kā Kinskis. Vējš manī nedomā rimties.
Visi cilvēki līdzinās vilkiem.
Es eju pie omes – vientuļš kā despots.
Eju kājām, gāž lietus. Es neprotu
apturēt sevi no kļūdām un nožēlas.
Visam ir mērs, es meklēju robežas tam.
Smirdu pēc tabakas, maukām un viskija,
nākotni mainu pret augstāku misiju.
„Kāpēc tā daru?” sev jautāju izmisis.
Atbilde sapuva kaunā un izbīlī.
Pazudis puišelis, aptracis,
ar vienu kāju jau kapā kā kapracis.
Ome skatās acīs, tas ir neticami –
es esmu klāt, viņa smaida, bet nezina, cik
ļoti esmu apmaldījies.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Man ir divdesmit pieci, es izskatos priecīgs
kā bērns, kas ir saņēmis liecību
labu. Es braucu pie omes
un skatos pa logu uz ikdienas hroniku.
Redzu cilvēku centienus,
lai likstas un trūkums ir sendienas.
Es mācos un palīdzu citiem,
daru labu un atvairu sitienus.
Mans spēks aug augumā.
Caur tramvaju logiem spīd saules stari.
Lai gan esmu daudz vecāks
un šis man ir tāds kā jauns etaps,
tas, kas es esmu, nav pretstats
tam, kas es biju pirms dekādes
gadu. Stāstā vairākas rindkopas.
Esmu klāt, ome smaida un zin’ to.
Track Name: Burtnieks
Burts
Burvis
Burt

Burts

Burts
Burvis
Burt

Burvestība

Burtot.
Track Name: Duncis aiz muguras
Sulainis raud: „Saimniek, viņi pielika man stroķi pie galvas,
teica, ka izejas nav. Tiem bija bildes ar brāli,
tiem bija mātes adrese. Teica, ka zina, kad māsa
ved savas atvases uz skolu un nosauca vārdus.
Nedēļas laikā, laikam ne ilgāk;
ja „nē” – ar svaru un virvi mani jau gaida uz tilta,
un mana ģimene nākošā es domāju būs.
Nedēļas laikā viņi vēlas, lai es novācu jūs.
Un man ir duncis aiz muguras,
iemeslu ducis, lai duru. Man laikam pazudis prāts,
bet es esmu Jums uzticams, Saimniek.
Uzticu Jums mūsu dzīvības. Un laiks iet.”

Vienmēr var izvēlēties, ar ko Tu esi,
kas tu esi, kur un par ko tu esi.
Vienmēr, pat vislielākajā dilemmā,
Cilvēk, Tu esi tas, kas izvēlas.
Ja vien tas nav akluma stāvoklis,
Likteņa sūtīts, jo tad nelīdz pārdomas.
Kas Tu esi – cilvēks vai uts?
Brīvā griba vai poga uz aklās sistēmas pults?

Vienmēr var izvēlēties, ar ko Tu esi,
kas tu esi, kur un par ko tu esi.
Vienmēr, pat vislielākajā dilemmā,
Cilvēk, Tu esi tas, kas izvēlas.
Ja vien tas nav akluma stāvoklis,
Likteņa sūtīts, jo tad nelīdz pārdomas.
Kas Tu esi – cilvēks vai uts?
Brīvā griba vai poga uz aklās sistēmas pults?

Saimnieks Sulaini uzklausīja mēmi kā mīms.
Pazinis pazemību Saimnieks sēdēja līksms.
Izvēles smagums, jo rit spēle uz dzīvi,
bet sejas izteiksme vēsa kā plēve uz līķa.
„Heh... jā, pareizi gan
Tu darīji, ka visu pateici man.
Pateicos, kalp! Darīsim tā – Tu nosauksi vārdus.
Kas viņi bija? Cik daudz?” Saimnieks jautāja Sulainim, acīs paslēpis šaubas.
Sulainis slaucīja asaras piedurknē
un izstāstīja lēni un ieturēti.
„Es visu nokārtošu. Neraudi, noslauki puņķus,”
teica Saimnieks, turot aiz muguras dunci.

Vienmēr var izvēlēties, ar ko Tu esi,
kas tu esi, kur un par ko tu esi.
Vienmēr, pat vislielākajā dilemmā,
Cilvēk, Tu esi tas, kas izvēlas.
Ja vien tas nav akluma stāvoklis,
Likteņa sūtīts, jo tad nelīdz pārdomas.
Kas Tu esi – cilvēks vai uts?
Brīvā griba vai poga uz aklās sistēmas pults?

Uzticēšanās ir interesanta.
Un kam Tu ikdienu dziedi ditirambus?
Cik labi pazīsti Saimnieku, kam kalpo?

Uzticēšanās ir interesanta.
Un kam Tu ikdienu dziedi ditirambus?
Cik labi pazīsti Saimnieku, kam kalpo?
Track Name: Saites
Man ļoti bail palikt vienam.
Man ir bail, ka sev nebūs ko teikt.
Man ļoti bail, ka reiz pienāks tā diena,
kad viss, ko jutīšu, manī būs beigts.
Beigts kā mirusi mīla un sapņi,
kad mūs modina esības murgs.
Laiks ir nežēlīgs, reiz tas man atņems
visu, kam ticu, visu, kas tuvs.
Bet pagaidām viss rit pēc plāna –
mans nožēlu saraksts ir tukšs.
Neviens mani nedzen ar pātagu
skaļi teikt to, ko cits čukst.
Mani vilina baudas un kaislības,
aizmirst, gaida un sauc.
Bet saites nedara laimīgu
arī tad, ja to ir daudz.

Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.

Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.

Viss ir mūžīgā attīstībā.
Kāpēc spītējies tam, kas Tu esi?
Kāpēc posts, nevis palīdzība
esi sev ceļā uz esmi?
Baznīcas torņi un skola,
cietuma restes un dārzs –
skaidri tos redzu, bet, protams,
skaidrība reizēm ir zārks.
Manas bijušās sievietes
apprec bijušos draugus.
Biju akmentiņš kurpē,
tagad manis vairs nav tur.
Cilvēki atnāk un izgaist.
Laiks ir uzcēlis žogu.
Viens vienmēr būs pirmais.
Sarautās saites ir drosme.

Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.

Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī.
Track Name: Visi mani ienaidnieki
Mans pirmais ienaidnieks ir Slinkums. Jā, es zinu to.
Tas neļauj strādāt, neļauj radīt siltumu.
Tas uzbrūk man kā plēsīgs vilks un kož.
Ja ļautos tam, tas mani vilktu prom
no mana darba, bet darbs mans ir dzīve mana.
Par spīti Slinkums klāt ik mēnesi kā īres samaksa.
Tas mani vilina, vilina, vilina viltīgi,
rāda man saites uz video, rāda man bildītes.
Otrais ienaidnieks – Greizsirdība.
Tas paralizē prātu, veido strīdus,
atnesot postu tā kā eiro krīze,
un izsūc visu dzīvo līdz esmu beigts kā līķis.
Trešais ienaidnieks – mans Lielais Ego.
Tas saka, ka es visu zinu, liek sev sekot.
Es esmu vajadzīgs tam tā kā ziedi medum,
es esmu mājvieta tam tā kā iesnām deguns.
Un tas man prieku nedod,
jo aizsien manas acis ar tik ciešu mezglu,
ka neredzu ne pasauli, ne lietu esmi,
bet esmu gatavs mainīt to ar lielu degsmi.

Ja nesanāks, tad es sākšu no sākuma,
nekaunēdamies par savām pagātnes kļūdām.
… Jā, es sākšu no sākuma
pieveikt savus ienaidniekus, visus savus trūkumus.

… Jā, es sākšu no sākuma,
nekaunēdamies par savām pagātnes kļūdām.
… un es sākšu no sākuma.
… un es sākšu no sākuma.

Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.

Gatavs ienaidniekus pieveikt esmu es,
vērsim pie ragiem ķeros tā kā Herkuless.
Cīņa ilgāka par vienas dienas vakaru,
jo jāapzinās savu ienaidnieku daba.
Un tikai saprotot, kāpēc tie manī mīt,
es spēšu uzvarēt bez liekas palīdzības.
Slinkuma iemesls ir bailes,
ka darbu paveikt nav ne iespējas, ne laika,
ka spēka nepietiks kā sapierim uz mīnas,
lai tālāk dotos, tāpēc atlieku uz rītu.
Kad neko nedaru, laikam laiks nav svarīgs.
Pietiks nedarīt. Bailes vairs nav manī.
Dodos tālāk, un mans otrs ienaidnieks
zaudēs, kad sirdī spēšu ielaist prieku,
jo miers ir mīlas cienasts.
Bailes būt nodotam ir Greizsirdības iemesls.
Es esmu kaujas laukā.
Trešais ienaidnieks tiks uzveikts, gauži raudās,
jo Ego iemesls ir bailēs ļauties traumām,
kas acīs spīd no mazotnes kā saule ausmā.

Ja nesanāks, tad es sākšu no sākuma,
nekaunēdamies par savām pagātnes kļūdām.
… Jā, es sākšu no sākuma
pieveikt savus ienaidniekus, visus savus trūkumus.

… Jā, es sākšu no sākuma,
nekaunēdamies par savām pagātnes kļūdām.
… un es sākšu no sākuma.
… un es sākšu no sākuma.

Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Bailes nav Tevī. Bailes rodas no nezināšanas.
Track Name: Visi mani draugi
Debesis pelēkas kā riņķi zem acīm.
Sēžu istabā viens, man ir tinte un papīrs,
man ir centieni atbildēt: ko nozīmē draudzība?
un vai mani draugi ir man brāļi kā Kaudzītes?
– Ar draugiem pavadīts laiks vienmēr ir vērtīgs,
un draugi nebūs Tev blakus dēļ ērtības,
bet ir jābūt kādam kopīgam mērķim,
kas jūs saliedē un rosina ēstgribu.
Es sev atbildu un jautāju atkal:
kas ir tas, kas tur kopā kā sakta
mani un Tevi, mani un biedrus?
Vai tā ir mūzika, teksti vai viedums?
Vienu atbildi man šovakar nevajag.
Lielu bildi veido nelielas detaļas.
Lieku punktu, aiz loga satumst.
Draudzība ir labums.

Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz’,
jo tagad viss ir tā, kā bija reiz,
un viss reiz bija tā, kā ir?

Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz’,
jo tagad viss ir tā, kā bija reiz,
un viss reiz bija tā, kā ir?

Kurš Tev pateiks to, ko dzirdēt negribi? – Draugs.
Kurš Tev notic tad, kad Tu sev netici? – Draugs.
Un kuram mēle guļ mutē kā zārkā,
kad ir laiks Tavus skeletus sargāt?
– Tas ir draugs, jā, bet nav daudz tādu,
kas ir patiesi un kurus var saukt tā.
Jā, nav daudz tādu, ar ko augstāk
varam uzkāpt kopā un bez šaubām.
Tas ir draugs, jā, bet nav daudz tādu.
Liels retums, jo draudzība jākopj.
To nevar turēt un nokaut kā mājlopu.
Ja esat vienā ceļā kā segums,
draudzība ir retums.

Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz’,
jo tagad viss ir tā, kā bija reiz,
un viss reiz bija tā, kā ir?

Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz’,
jo tagad viss ir tā, kā bija reiz,
un viss reiz bija tā, kā ir?
Track Name: Pasaules kārtības atmaskotājs
Jānim bij’ divdesmit viens, viņš bija pilnīgi viens,
dzīvoja noslēgtu dzīvi uz Dzirnavu ielas,
gāja uz darbu bez prieka, šķērsojot parkus un ietves,
atgriezās vēlu, jau krietni pēc tam, kad laternas iedegtas.
Draugu nebija, paziņu arī.
Komunicēšanai viņš nebija radīts.
Vientuļas brīvdienas vienmēr bij’ brīdis, kad
pārdomāt dzīvi un to, kas ir īsti kas.
Un kādu dienu šaubu nebija vairs,
un kādu dienu viņam viss bija skaidrs:
„Pasauli vada kāda slepena biedrība...
cilvēku apziņas tā maina pēc iegribas.”
Viņam ir apnicis tas: izspēlēt ikdienas farsu
un viņiem būt kā uz plaukstas.
Caur kamerām uz viņu skatās ķirzaku acis.
Pasaules kārtību viņš atmaskos pats.

Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Notiks tas, ko ļausi, lai notiek ar Tevi

Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Ne viss ir tā, kā izskatās

Pagāja gads, un Jānis vairs nav nezināms
Tagad Jānis vada ikvakara seminārus:
„Illuminati un es”, „Kā sagraut masonu templi?”
Izpirktas biļetes. Ļaudis šķiras no pensijām
un no algām. Jānis šancē uz urrā:
blogs netā, divas grāmatas, glancēti žurnāli...
Jānis ir slavens kā Lavents,
uzcēla māju pie jūras, nopirka tavernu.
Bet, kad līst pirms dardedzes lietus,
viņš paliek noslēgts un atceras dienas,
kas bija tad, kad viņš vēl bija bez pieredzes
par to, kā kontrolē domas un viedokļus.
Atņemt spriestspēju ir lielākā zādzība,
viņa pienākums – trāpīgi raisīt cilvēkos pārbīli.
Viņš to apzinās un seko šai mācībai.
Viņš ir jaunā pasaules kārtībā.

Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Notiks tas, ko ļausi, lai notiek ar Tevi

Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Ne viss ir tā, kā izskatās
Track Name: Atmosties
91.
Atnāku mājās pēc pusnakts, ļoti noguris.
Dēls čuč, un viņa sapņi ir manās rokās.
Mani šodienas lēmumi – viņa nākotne,
un mani darbi nepaliks tikai vārdos.
Sieva neguļ, sieva sēž pustumsā, dīvānā
klausās radio, kur tautu uzrunā Īvāns.
Janvāris laužas pa logu rūtīm,
dzīvoklī vēss, bet uguns kvēlo krūtīs.
Sarkanbaltsarkans karogs un dziesma,
esmu daļa no tautas, sākas atmodas dienas,
un tās varoņus vieno, esmu cerību pilns.
Sieva raizējas – viņai trīc nemierā sirds.
Un tas modina dēlu no miega,
viņa skatiens mani saplēš pušu kā piekūns.
Šķīstākās neziņas atvadas.
Es viņa acīs redzu sevi un asaras.

Labrīt!
Es esmu daļa no tautas.
Es esmu daļa no tautas,
kas atmodusies no snaudas.

Labrīt!
Es esmu daļa no tautas.
Es esmu daļa no tautas,
kas atmodusies no snaudas.

Dēls ir izaudzis, dēlam ir divdesmit-cik-tur.
Viņš ir starā un tur to kā bikšturi.
Viņu neuztrauc globālu problēmu sekas,
atrunu saraksts – garāks par poēmu tekstu.
Viņš saka, ka tas neskar viņu,
kad svešā valstī ienāk sveša divīzija.
Tas esot vien mediju sacelts tracis.
Viņš nevēlas domāt par to un aiztaisa acis.
Un kāpēc iet uz vēlēšanām?
Viņam iesaistīties? Nav vēlēšanas.
Nekas jau nemainās: tie paši vēži un velni,
vēlēšanu urnās guļ mūsu paaudzes pelni.
Viņu vada vienaldzība,
starp to un nāvi liekam zīmi vienādības.
Un viss ir izlemts viņa vietā.
Jā, it kā brīvība, bet varbūt cietums.

Labrīt!
Vai esi daļa no tautas?
Vai esi daļa no tautas,
kas atmodīsies no snaudas?

Labrīt!
Vai esi daļa no tautas?
Vai esi daļa no tautas?
Vai esi daļa no tautas?

Senču izlietās asinis
pārvēršas asarās par mūsu
paaudzes vienaldzību
pret to, kas mums ir dots.
Track Name: Laikmets un mūžība
Pastāsti man
Pastāsti man, draugs,
kurš uzvarēs?
Un kura zaudējums dāvās man mieru?

Pastāsti man
Pastāsti man, draugs,
kurš uzvarēs?
Kurš uzvarēs?

Es biju…
Kultūras furunkuls Laikmeta degungalā,
redzēju Laikmetu asarās vemjam pie bāra.
Izvemta nožēla, izvemta cieņa un gods,
Laikmeta vēmekļus aizslauka sētnieka slota.
Zaudēto vietā nāks citi.
Šodienas dižgari rītdien būs publikai slikti.
Šodienas publika rītdien būs veca un akla.
Mode ir mainīga, bet modē viss iet uz apli.
Laikmeta cīņā pie baznīcas mūriem
redzēju asinis un gaviles pūlī.
Laikmets ir ievainots, cīņa ir kļūdaina.
Ļaudīm šķita, ka Laikmets ir Mūžība.
Tikums ir lapseņu pūznī mests akmens,
netikums ieēdies miesā, bet aptvert
to nav nedz laika, nedz pieņemtu regulu.
Lūdzu, kāds izspiediet mani no deguna.

Viss ir pa pāriem kā šķirstā
Labais un Ļaunais ir mūsos līdz mirstam
Līdz viens no diviem gūst virsroku
Laikmets vai Mūžība

Viss ir pa pāriem kā šķirstā
Labais un Ļaunais ir mūsos līdz mirstam
Līdz viens no diviem gūst virsroku
Aktuāls vai paliekošs.

Pastāsti man
Pastāsti man, draugs,
kurš uzvarēs?
Un kura zaudējums dāvās man mieru?

Pastāsti man
Pastāsti man, draugs,
kurš uzvarēs?
Kurš uzvarēs?

Es biju…
Mūžības acis un redzēju visu un visus:
cilvēki meklēja Dievu — citu pēc cita,
tūkstošiem tempļu, kultu, ganu un elku.
Ticība Dievam rada pamatu velnam, bet
ticība velnam rada nāvi un postu.
Cilvēku stāvi svārstās uz plosta.
Redzēju godkāres pilnos,
redzēju pēdējos neliešus, kas kļuva par pirmiem.
Redzēju dzīves, ko izmaina nauda, —
dvēselē jaucoties gribai ar kaunu, —
mierā un klusumā izgaisa jauda.
Pasaule mainās, bet izmaiņu nav.
Cilvēks ir pasaules centrā,
Pasaules centrs ir Visuma perifērijā.
Aizsieniet mani ar lenti.
Aizsieniet mani, lai mūžība neredzētu.

Viss ir pa pāriem kā šķirstā
Labais un Ļaunais ir mūsos līdz mirstam
Līdz viens no diviem gūst virsroku
Laikmets vai Mūžība

Viss ir pa pāriem kā šķirstā
Labais un Ļaunais ir mūsos līdz mirstam
Līdz viens no diviem gūst virsroku
Aktuāls vai paliekošs.
Track Name: Nolemts nejaušībai
Izejot ārā no sevis, es paliku viens.
Nevienas paziņas blakus, neviena takša uz ielas
kā suņu patversmē. Un man atlika iet
pie Tevis kājām. Neko darīt – gāju. Nakts ir kā diena,
kad zini ceļu no Teikas.
Kaut vien es zinātu, ka šādi lēni eju uz beigām
kā teikums sentimentālā atvadu frāzē.
Kāds iepūta Dievam asaru gāzi
un līst lietus, virs manis līst lietus,
tālumā spīd pietura, un tajā trīs liekuļi
gaida jau mani, laikam nav labi. Viņos mīt riebums
pret visu un visiem, sevi un mani. Gatavi dzīt niekus.
Es centos paiet viņiem garām kā gadi,
bet mani atrada šo liekuļu skati.
Pēc tam, kad uzzināts, ka cīgu man nav,
viņi prasa man trubu un naudu.
Draudi. Uzbrukums.
Viens no viņiem izvelk nazi un tad dur.
Seko sitieni, saļimstu, krītu.
Es mirstu.

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā

Četros no rīta es saņēmu zvanu no Ausmas.
Viņa ir histērijā, cenšas ko pateikt, bet raud man
klausulē: kaut kāds kautiņš, kāds sadurts pie Vefa,
līdz es sapratu – uz slimnīcu šobrīd ved Edgaru.
Es saģērbjos, piecos esmu uz vietas,
Edgars ir reanimācijā, un viņa dzīvība dziest,
ap sešiem iznāca dakteris un pateica to,
ka darīja visu, ko varēja, bet Edgars i’ prom.
Edgars i’ prom.
Nekāda iemesla, Edgars i’ prom.
Nekāda iemesla, nekāda pamata.
Mums bieži saka: „Vaina mūsos ir, ir jāmainās,” bet man ir gana
dzirdēt to. Sistēmu šo nemainīs viens cilvēks,
bet to, kādam Tev būt, Tev ir izvēle.
Diemžēl tas nepaglābs no nejaušības,
jo vainas nav Tevī, tā ir sabiedrībā.

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā
Track Name: Tev
Tu esi vienīgais iemesls, kāpēc es elpoju,
vienīgais iemesls, kāpēc man būt,
vienīgais iemesls, man vairāk nevajag –
Tu esi viss, ko es varētu lūgt.
Ceļā pie sevis
es atradu mūs, jo es atradu tevi.
Laime –
Aisbergs bez smailes.
Man vajag dzirdēt, kā smaidi.
Man vajag redzēt un just.
Es esmu sistēma mirēja palātā –
Tu esi pulss.
Mūs noklausās dzirdīgas ausis,
man ir aizdomas, ka tas ir uz ilgu.
Mūsu priekšā – pasaules aukstums,
mūsos ir siltums.